sveiki, man jau liekas, ka stāstīt pašam par sevi ir visgrūtākais uzdevums uz pasaules, jo laikam jau negribās visu sevi izlikt vārdos, vai arī vienkārši kautrējos, īsti nezinu, bet vienu es zinu droši, ka draugi mani sauc par Rebeku. es esmu dzimusi vasarā un vienmēr tur esmu jutusies vislabāk, jo basām kājām iet cauri meža takām un gulēt meža sūnās, salasīt ogas un ēst vasaras ievārījumu, braukt uz jūru, lai ieraurdzīt gaidītos viļņus, saelpoties prieku visapkārt un ķert saules zaķi, nevar nevienā citā laikā tā kā to var vasarā. tas nenozīmē, ka citi laiki, man nav mīļi vai nav skaisti, nē tā nē, mēs paši izvēlamies, kāda būs mūsu šodiena, un kādi ir mūsu laiki, es jau cenšos izvēlēties sev tos skaistākos un citreiz izdodas, citreiz nē, bet, labi, ka mans Dievs ir klātesošs un, lai kas manā dzīvē notiktu, Viņš vienmēr ir klāt, lai mani paceltu un padotu roku. un īstenībā Viņš ir arī tavā dzīvē, mums atliek vien paskatīties uz dzīves skaistajām lietām un notikumiem un tur Viņš būs. tad nu tā, es no visas sirds mīlu dzīvot, vērojot un pētot, kas mums notiek apkārt, jo kārtīgi izberžot acis mēs varam ieraudzīt, cik skaistā vietā mūs Dievs ir nolicis.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru